Bērnība. Pusaudžība. Jaunība

1852. gadā žurnālā "Sovremennik" iznāk Tolstoja stāsts "Bērnība", kas kopā ar stāstiem "Pusaudžība" un "Jaunība" vēlāk veido trilogiju. Literārais debija uzreiz nes autoram patiesu atzinību. Patiesībā žurnālā stāsts publicēts ar nosaukumu "Manas bērnības stāsts", kas Tolstoju saniknoja: "Kam ir kāda... daļa no manas bērnības stāsta?.." Balstoties uz ģimenes atmiņām, nosaucot daudzus savu varoņu prototipus, Tolstojs tomēr raksta nevis autobiogrāfiju un ne memuārus. Viņu interesē cilvēka dzīves universālijas, bet vispārējo varēja atrast tikai, ieskatoties sevī. "Bērnība", "Pusaudžība", "Jaunība" - darbi drīzāk ir autopsiholoģiski, nevis autobiogrāfiski" (L. J. Ginzburg). "Autopsiholoģiskā trilogija" kļuva ne tikai par nākotnes literāro ieceru krātuvi, bet arī par vienreiz un uz visiem laikiem atvērtu kontinentu uz Tolstoja pasaules kartes.