Pigmalions. Māja, kurā saplīst sirdis

Grāmatā iekļautas divas slavenās lugas izcilā Džordža Bernarda Šova, britu dramaturga-inovatora, pamatlicēja (kopā ar Ibsenu un Čehovu) intelektuālā teātra XX gadsimtā, Nobela prēmijas literatūrā un prēmijas «Oskars» ieguvēja. «Pigmalions» (1913) – stāsts par Londonas fonētikas profesoru Henriju Higinsu, kurš «izveidoja»... no ielas ziedu pārdevējas sabiedrības dāmu, un vienlaikus stāsts par ziedu pārdevēju Elizu Dūlitlu, kas lika Higinsam saskatīt viņā ne tikai materiālu interesantam eksperimentam, bet arī dzīvu cilvēku, – kļuva par pamatu slavenākajam mūziklam «Mana skaistā lēdija» (1956) un tā Oskara ieguvušajai ekranizācijai (1964) ar Reksu Harisonu un Odri Hepburnu galvenajās lomās. «Mājā, kurā saplīst sirdis» (1913–1917) dīvainā māja-kuģis, kur viesi vada nepārtrauktas un bezjēdzīgas diskusijas par mīlestību un dzīves jēgu, pie kapteiņa Šotovera, gudrā un trako, svilpieniem un kliedzieniem, pakāpeniski izaug par simbolisku vecā pasaules attēlu, kas ir iegājusi jaunajā gadsimtā un stāv uz iznīcības sliekšņa.