Zilumi dvēselē

Fransūza Sagana tika dēvēta par Mademoiselle Šaneli literatūrā. Sākot ar savu pirmo romānu „Sveika, skumjas!” (1954), kas izraisīja daudz troksni, viņas literārā karjera veidojās spoži, viņa ar pārsteidzošu vieglumu radīja grāmatu pēc grāmatas, tās tika tulkotas dažādās valodās un izplatījās... pa pasauli miljoniem eksemplāru. Romānā „Zilumi dvēselē” (1972), kā arī daudzos rakstnieces romānos, runa ir par mīlestību, trauslu, nenoteiktu, mirkļa. Uzticīga sev, Sagana ievieto savus varoņus sarežģītu attiecību labirintā: ap Sebastjanu un Eleonoru riņķo dīvaini cilvēki, cenšoties iekļūt brāļa un māsas noslēpumos, bet tie, izsmalcināti, atturīgi, ironiski, ar smieklu izslīd, jo viņi ir nodevīgi, tas ir – pēc dzejnieka vārdiem – „paši sev uzticīgi”... Fransūza Sagana, kas pati bieži izvairījās no apgrūtinošiem dzīves pienākumiem, radot šo dubulto autoportretu, vienlaikus azartiski polemizē ar saviem pielūdzējiem un kritiķiem, neaizmirstot paskatīties, ar ko beigsies viņas varoņu odiseja.