Sānu Hermantu

Pirmais vispazīstamākais franču romāns XX gadsimtā iznāca pirms vairāk nekā simts gadiem — 1913. gada novembrī. Romāns saucās «Uz Svannas pusi», un tā autors Marks Prousts tolaik vēl nenojauta, ka viņa radītais darbs izaugs par ciklu «Meklējot zaudēto laiku», pie... kura rakstnieks strādās līdz savas dzīves pēdējām stundām. «Sānu Hermantu» — ir trešais septiņu sējumu romāna Marka Prousta «Meklējot zaudēto laiku». Ja pirmajā grāmatā, «Uz Svannas pusi», stāstīts par galvenā varoņa bērnību un par to, kas notika pirms viņa dzimšanas, otrajā, «Zēnu ēnā, ko rotā ziedi» — tas ir viņa pusaudžu gads, pirmās mīlestības sabrukums un jaunas mīlestības rašanās, tad «Sānu Hermantu» — tas ir jaunība. Stāstītājs, kopš mazām dienām apburts ar vārdu dzeju, beidzot apgūst atšķirību starp cilvēka vārdu un pašu šo cilvēku, pilsētas vārdu un pašu šo pilsētu. Viņš iekļūst noslēpumainajā lokā, kas viņu vilināja jau sen, citiem vārdiem sakot, iekļūst dzimtas aristokrātijas sabiedrībā, un kā pa burvību iegūst dubultā redzes dāvanu, dāvanu redzēt parastus, ne bez nopelniem, bet bez noslēpuma un reizēm tik smieklīgus cilvēkus — un nezaudēt kontaktu ar noslēpumaino skaisto senatnīgo un dzīvotspējīgo dzeju, kas slēpjas viņu vārdos. Lasītājam būs jānovērtē Elenas Baevskas izcils tulkojums, kas apgāž skumji nostiprināto uzskatu, ka Prousts — cienījams, intelektuāls, bet garlaicīgs autors.