Pēterburgas stāsti

 
«Mēs visi iznācām no Gogoļa „Mēteļa“, – taisnīgi saka krievu rakstnieki… » – pamanīja franču kritiķis E.-M. de Voguē 1885. gadā. Ar šo apgalvojumu arī šodien maz kurš nepiekrīt. Kā tad stāsts par nozagto mētelīti nodrošināja Gogoļa darbiem tik godājamu... vietu literatūrā? Uz šo jautājumu katra paaudze lasītāju, atklājot sev noslēpumaino, dīvaino, fantastisko Gogoļa pasauli – «mūžīgi tādu pašu, mūžīgi jaunu», – atbild dažādi. «Pēterburgas stāsti», tostarp «Mētelis», «Nevska prospekts», «Deguns», «Portrets», «Trakā piezīmes», zem viena vāka pirmo reizi tika publicēti 1842. gada trīspusē. Autors tos neapvienoja īpašā ciklā līdzīgā «Vakariem pie Dikanjkas» vai «Mirgoroda», tomēr krievu literatūras vēsturē tie iekļuva kā vienots veselums. Šajā izdevumā iekļauts arī V.M. Markoviča raksts un detalizēti komentāri.