Mazā rakstu krājuma

«…Es mīlu Krieviju līdz sirds sāpēm un pat nevaru iedomāties sevi nekur citur, izņemot Krieviju. <…> Mums ir labāk. Labāk, jo sāpīgāk. Tā ir pavisam īpaša loģika, bet tomēr loģika, un tieši mīlestības loģika. Šis kults, kura pamatā ir sirds... sāpes, ir patiesi krievu kults. Sirds sāp, sāp, bet tomēr ik mirkli tā tiecas uz savu sāpju avotu…» (M.Ē. Saltikovs-Ščedrins)
Lielam talantam un morālajai spēkam ir jābūt, lai, līdzīgi Saltikovam-Ščedrinam, tik dziļi justu sava laika bēdas un tajā pašā laikā modinātu citos smieklus. Par savu bez tiesībām un valdnieku patvaļu, par bezcerību dzīvē smejas viņa romānu un pasaku lasītājs, un murgs pamazām izklīst. Kritizējot netikumus, atklājot melus un morālo krišanu Krievijā «lielo reformu» laikmetā, Saltikova-Ščedrina satīra atsaucās uz visiem nozīmīgajiem sabiedriskās dzīves notikumiem — ar nežēlību groteskas, ar dzirkstošu viltīgu humoru.