Frankenšteins

Iedomāts un uzsākts radošā sacensībā šausmu stāstu rakstīšanā Šveices villā Diodati 1816. gada jūnijā, ko ierosināja lords Bairons, angļu rakstnieces Merijas Šellijas debijas romāns «Frankenšteins, vai Mūsdienu Prometejs» (1818) kļuvis par vienu no romantiskās gotikas šedevriem un vienlaikus par sākumpunktu... zinātniskās fantastikas tradīcijai jaunajā un jaunākajā laikā. Nosaukums atsaucas uz antīko mītu par Prometeju, M. Šellijas grāmata nepilnu divu gadsimtu laikā radījusi savu plašo un ietekmīgo kultūras mitoloģiju, kas pieaugusi ar jauniem varoņiem, situācijām un nozīmēm neskaitāmos atdarinājumos, pārveidojumos un ekranizācijās. Grāmatā izdomātais autora traģiskais un šausmīgais sižets izrādījās atvērts dažādām mākslinieciskām, filozofiskām un sociāli politiskām interpretācijām, un Šveices zinātnieka eksperimenta Viktora Frankenšteina vārds un personība stingri saistījušies mūsdienu kultūras apziņā ar radītā briesmoņa tēlu divkāršā simbolā par drosmīgām cerībām un nāvējošām briesmām, kas pavada zinātniskos meklējumus un izcilus atklājumus.