Mani vīrieši

Sobakins, Mihalkovs, Vojnovičs, Danēlija, Gorbačovs - lūk, viņi, manas dzīves arhitekti. Es, protams, arī pati esmu devusi savu ieguldījumu, proti - darbu. Esmu uzrakstījusi divdesmit sējumus, un neviens to manā vietā nevarētu izdarīt. Un tomēr: literāro talantu ir ļoti grūti... atklāt. Dziedātāja vai mākslinieka talants - viegli. Cilvēks dzied vai zīmē - uzreiz pamanāms. Bet rakstīt… Visi prot rakstīt, vispārējā rakstpratība kopš trīsdesmit septītā gada. Es varētu arī neatzīt savas literārās spējas. Strādātu par dziedāšanas skolotāju: vāhādili gu-si… Un tā visu mūžu. Mans aicinājums mirtu manī. Es staigātu nervoza un nelaimīga. Bet es izvairījos no šīs likteņa. Es vienmēr nodarbojos ar to, kas man interesē. Tas ir laime. Es uzvarēju savu dzīvi.