Brāļi. Grāmata 2. Karaļa bruņinieks. 1. sējums

Bēda uzsēdusi uz zemes mūžīgu ziemu un atstājusi daudz bāreņu, radniecību nezinot. Kijans-jūra uzsistās un drosmīgi ieņēma Andarhainas pilsētas. Vadoņu pilis paslēpušās dziļumā, ko silda zemes iekšējo siltums, nabadzība palikusi sasalst virspusē. Iestājušies smagi laiki, bagāti ar sēru zaudējumiem...   
Pagājuši gadi... pēc Bēdas. Svešā ģimenē, klusā ciematā izauga brīnumainā kārtā izglābtais cara dēls Svetels, kādreiz varenas impērijas mantinieks. Un kad viņam palika piecpadsmit, viņš nolēma meklēt laimi karavīru draudzē, lai atrastu un izglābtu savu mīļoto vecāko brāli Skvaru. Viņu piespiedu kārtā aizveda no ģimenes morāniķiem, un kopš tā laika radinieki neko par viņu nav dzirdējuši. «Es esmu apņēmies atgriezt vecāku dēlu mājās. Par to, ka izaudzināja, vismaz tā atmaksāt...» — domā Svetels. Bet kas, ja viņa pienākums ir pavisam citāds? Un vai viņš atpazīs brāli? Tagad Skvara, kas ir melnais vārns, neredzams tumsā...
«Brālības tēma ir tikpat mūžīga kā mīlestība, attiecības ar vecākiem, attiecības ar debesīm, attiecības ar sevi pašu. Viss sākas kā divu brāļu stāsts. Turklāt viens ir bioloģiskais dēls, bet otrs — adoptētais. Un adoptētais nolēma veltīt savu dzīvi, lai izglābtu un atgrieztu savu brāli. Bioloģisko dēlu, mājās. Pakāpeniski šis brālības loks paplašinās, un pašā finālā varenas valsts un vispār visa pasaules liktenis nonāk divdesmitgadīgu puišu rokās. Bet tie ir tādi puiši, kuri šo svaru pacels, izturēs un nesīs». - Marija Semjonova