Nedaudz saules aukstā ūdenī. Piebraucējs

Fransūza Sagana — dīvaina zvaigzne franču literatūrā, nemainīgi mūsdienīgs klasiks ārpus jebkuras mūsdienības. Savus stāstus par mīlestību tukšumā, kur pasaulē nav notikumu, bet vienmēr ir patīkams laika pavadīšanas veids, viņa rakstīja, ietekmējoties no Žana-Pola Sartra eksistenciālisma. Viņas stāsti acīmredzami iedvesmojušies... no Mopasāna. Daļēji viņa ir literārā māsa Selindžeram, radošais priekštecis Salli Rūni: mikroskopiskās dvēseles kustības vienmēr interesējušas gan viņu pašu, gan viņas varoņus daudz vairāk nekā jebkuri ārējie notikumi un personiskie soļi. Un tajā pašā laikā reālajā dzīvē Sagana atradās vieta gan skandāliem sabiedriskajā hronikā, gan azartspēlēm, gan kaislīgai mīlestībai, gan ļoti apjomīgai realitātei — piemēram, Parīzes notikumiem 1968. gadā. Viņa dzīvoja kā labpatīk, pasaulē, kur sievietei joprojām bija paredzēta garlaicīga, šaura, pakļauta loma "rotājumam", un visas viņas varones slepeni vai atklāti sacelās pret šādu kastingu: izlikdamās, ka spēlē pēc noteikumiem, reizēm pārmērīgi aizraujoties un pat sākot patiesi ticēt savai spēlei, viņas apgāž uzspiestos likumus jau ar to, ka pastāvīgi ļoti skaidri tos apzinās.
Šajā krājumā iekļauti "Nedaudz saules aukstā ūdenī" — viens no vispazīstamākajiem Saganas romāniem, traģiskās mīlestības un neizbēgamā nodevības hronika, un "Piebraucējs", stāsts par negaidītiem piedzīvojumiem nemanāmam, rutīnā iegrimušam cilvēkam, kura dzīve un priekšstati par sevi apgriežas, kad viņš nejauši atrod dārgumu — un pat ne vienu.