Gaišie gadsimti

Pirma grāmata ciklā „Visuma ēters”. Spilgta fantāzijas, alternatīvās vēstures un viktoriāņu romāna sajaukums. Piemērots grāmatu „Pazaudēto sapņu stacija”, „Džonatans Strendžs un kungs Norrels” un „Lielās cerības” cienītājiem. Tulkojusi Natālija Osojana. 1678. gadā Džošua Vāgstaffs atklāja ēteru, un sākās Rūpnieciskā revolūcija,... ko baro maģija. Ēters, kura noslēpumus greizsirdīgi glabā Gildes, kļūst par pamatu, uz kura tiek būvēta jauna pasaule. Kopš tā laika ir pagājuši daudzi gadi. Ielās runā, ka ir pienācis laiks gāzt Gildes varu, un drīz esošajai kārtībai var pienākt gals. Roberts Borouzs uzauga mazā Jorkšīras pilsētā Breisbridžā un, tāpat kā viņa tēvs, bija jāstrādā ētera fabrikā, taču viņš kļūst par liecinieku maģisko tehnoloģiju tumšajai pusei, kad viņa māte pārvēršas par kaut ko briesmīgu un nožēlojamu. Aizbēgot uz Londonu, Roberts sāk ceļojumu pa milzīgo pilsētu, liktenis viņu saskaras ar noziedzniekiem un revolucionāriem, iegrūžot modīgajos salonos un aristokrātiskajās mājās. Tā viņam atklājas noslēpumi, kas apdraud šīs sabiedrības pašu audumu, noslēpumi, kas saistīti ar ētera būtību, spējīgi iznīcināt visu vai arī radīt kaut ko pilnīgi jaunu, kas mainīs pasauli uz visiem laikiem.