Pēc banketa

Nemlīdzīga, grezna, neatkarīga un tieša Kadzū, restorāna saimniece, uz kuru nāk konservatīvie politiķi, iemīlas novecojošajā bijušajā diplomātā Nogutī, izsmalcinātā reformu atbalstītājā, un kļūst par viņa sievu. Kas var noiet greizi? Ja bijušais diplomāts atgriežas politikā, ieklausoties ne pašu populārākās partijas... aicinājumos, — aptuveni viss. Neizvēlīgums līdzekļos pret morālo tīrību, uzticība vīram pret uzticību principiem — kad politika kļūst personiska, ģimene pārvēršas par kaujas lauku, upura lomā var nonākt mīlestība, un neatkarības zaudēšanas drauds var izrādīties briesmīgāks par gaidāmo vientulību. Jukio Misima (1925–1970) — XX gadsimta literatūras zvaigzne, visvairāk lasītais japāņu autors pasaulē, izcilā talanta īpašnieks, kas ieguvis slavu gan ar saviem darbiem plašā žanru diapazonā (romāni, lugas, stāsti, esejas), gan ar satriecošo biogrāfiju (apņemšanās ar kultūrisms, ekstrēmi labējie politiskie uzskati, harakiri pēc neveiksmīgas monarhijas apvērsuma mēģinājuma). Romānā "Pēc banketa" (1960) Misima vēlējās parādīt, kā mīlestība attīstās, pārvēršas, izkropļojas un tiek apdraudēta politikas ietekmē, un Japānas politiskajos un sabiedriskajos lokos publikācija izraisīja lielu skandālu. Bijušais ārlietu ministrs Hatiro Arita, kurš atpazina sevi Nogutī, iesūdzēja Misimu tiesā par privātās dzīves tiesību pārkāpumu, un šis process — pirmais Japānā par rakstnieku brīvību — Misima zaudēja, kas, pēc dažu kritiķu domām, nogalināja aktuālo japāņu satīru kā žanru.