Vēstules no vientulības

Cilvēces lāsts ir vientulība, un ar katru gadu tā kļūs arvien spēcīgāka. Cik daudz cilvēki sazinātos virtuālajā telpā — tā attālinās, arvien mazāk pati pasaule ir atkarīga no cilvēkiem. Vientulība nav izvēle, tā ir dabiska atlase. Tehnoloģijas atņem cilvēkiem visu... dzīvo saziņu, sabiedrību un valsti — visu dvēselisko. Tās jau ir iekļuvušas cilvēku vēlmēs, šodien tās paredz viņus, bet rīt tās plāno diktēt. Cilvēka ir arvien mazāk cilvēkos. Zināt, ko cilvēki tur rokās pusdienojot vietā maizes? Telefonu. No visām šķiršanās visbīstamākā šodien ir šķiršanās ar telefonu. Bet visa nelaime ir tā, ka galvenajam varonim romānā, jauneklim, kas ir ieslēgts vientulībā uz mūžīgiem laikiem, nav pat telefona — tikai pavisam nabadzīga dzīves pieredze, dažas vēstules un cerības druska, ka viņš vēl kādreiz varēs redzēt gaismu. Romāns, kas pilns skumju, trauksmes un lielas drosmes. Balstīts uz reāliem notikumiem. Grāmatā izmantotas autora vēstules.