Es, vecmāmiņa, Iliko un Illarions

Nodar Dumbadze (1928–1984) — vispazīstamākais gruzīnu rakstnieks, viņa darbi tulkoti deviņdesmit sešās pasaules valodās. Nodara Dumbadzes proza ir piepildīta ar mīlestību pret vienkāršām cilvēciskām vērtībām, viņa varoņi, bezierunu iemīlējušies dzīvē, šķiet, varēja piedzimt tikai siltajā Gruzijā, kur pat akls cilvēks,... ja ticēt autoram, spēj redzēt sauli. Šajā izdevumā iekļautas divas Nodara Dumbadzes stāstu grāmatas: pirmās mīlestības stāsts „Es redzu sauli” un vispazīstamākais autora darbs „Es, vecmāmiņa, Iliko un Illarions” — par zēna dzīvi gruzīnu ciematā Otrā pasaules kara gados. Šķiet, šeit atspoguļojas visas raksturīgākās Nodara Dumbadzes prozas iezīmes: smalks humors, groteska, krāsains ikdienas dzīves attēlojums, sāpes un kara šausmas… Bet, iespējams, neaizmirstamākais šīs grāmatas varonis ir stingrā vecmāmiņa Olga, kura prot lamāties kā neviena cita sieviete Gruzijā. Tomēr galvenajam varonim nav bail no viņas lāstiem, jo reiz vecmāmiņa atklāja savu noslēpumu: „mani lūpas lāsta, bet sirds tevi svētī…”