Maskava - Petuški

Venēdikt Erofejevs - spilgts un pretrunīgs parādījums Krievijas literatūrā. Viņa slavenā poēma "Maskava-Petuški", kas uzrakstīta vēl 1970. gadā, ir sava veida filozofiska pasaka, darbs ārpus laika, jo Erofejevs grāmatā radījis savu pasauli, savu visumu, kuras centrā ir "cilvēks, kā tikšanās... vieta visiem eksistences plāniem". Pirmo reizi parādījusies žurnāla "Skatījums un kultūra" lapās 1988. gadā, poēma "Maskava-Petuški" kļuva par patiesu atklāsmi lasītājiem un vēlāk tika tulkota daudzās pasaules valodās.
"Erofejeva visumā nav veselā saprāta, loģikas, šeit nav likuma, kārtības. Ja uz to skatās no malas, tas paliks nesaprotams. Tikai iesaistoties Erofejeva poētikā, tikai pārejot uz viņa sirreālistisko valodu, tikai kļūstot par vienu no varoņiem, galu galā - līdzautoru, lasītājs var sajust idejisko spriedzi filozofiski-reliģiskajā dialogā, ko vada "pārejas cilvēki". Bet pat tad lasītājs varēs atpazīt Erofejeva pasaules ainu, bet nesaprast to. Patiesību taču vispār nevar iegūt no otrām rokām" (A. Genis).