Interdevojka

Vārds «interdevojka» ienāca mūsu valodā ar Vladimira Kunina vieglo roku, kurš pastāstīja stāstu par valūtas prostitūtu Tani Zajevu, kura ļoti mīlēja savu māti, literatūras skolotāju, un pilsētu Leningradu, kurā dzīvoja, bet ļoti vēlējās aizbraukt no PSRS, kur viss ir balstīts... uz meliem un pazemojumu. Stāsts tika publicēts žurnālā «Avrora» 1988. gadā un kļuva par sensāciju. Šodien, pēc gandrīz četrdesmit gadiem, tas lieliski lasās, varoņi joprojām ir interesanti un izraisa līdzjūtību, bet neatkārtojamais Kunina stils, intonācijas, vārdi joprojām pievelk un apbur. «Ādama ribi», «Mans vectēvs, mans tēvs un es pats», kas iekļauti šajā grāmatā, — stāsti par tiem pašiem «mazajiem cilvēkiem», kuru problēmas un prieki ir tik līdzīgi mūsu, pat ja viņi dzīvoja pagājušajā gadsimtā.