Vēstules Verai

Vladimirs un Vera Nabokovi kopā nodzīvoja vairāk nekā piecdesmit gadus — literatūras pasaulē tas ir pārsteidzošs laimīgas laulības piemērs. Viņi reti ilgi šķīrās, un tomēr viņu arhīvā ir saglabājušās vairāk nekā trīs simti Nabokova vēstuļu un piezīmju, no 1923. līdz... 1975. gadam. Viens no labākajiem 20. gadsimta rakstniekiem, izcils, ironisks un prasīgs Nabokovs šajā grāmatā parādās kā maigs un gādīgs vīrs. «…Mēs ar tevi esam pavisam īpaši; tādus brīnumus, kādus mēs zinām, neviens nezina, un neviens mūs tā nemīl, kā mēs», — viņš rakstīja 1924. gadā. Vera Evsejevna bija viņa pirmais lasītājs, viņa mašīniste un sekretāre, bet pēc rakstnieka nāves tulkoja viņa angļu valodas darbus un sargāja viņa plašo mantojumu. Šajā izdevumā apkopotās vēstules zīmē detalizētu jauno Nabokova portretu: viņa tuvāko apkārtni un pazīšanās, literāros plānus un lasīšanas loku, viņa brīvā laika pavadīšanu, ikdienas ieradumus, atmiņas par Krieviju un Kembridžu, nākotnes plānus utt. Vēstulēs vēlākajos gados nemainīgas paliek viņa mīlestība un apbrīna pret sievu, kas dalījās ar viņu gan grūtajos pārbaudījumos, gan pasaules slavas gaismā.