Debesu ceļi

Ivans Sergejevičs Šmeļevs, grāmatas «Dieva vasara» un «Neiznīcināmā kauss» autors, kļuvis par «viskrieviskāko» no emigrantu rakstniekiem, kura radošums pārsniedza nacionālo literatūru. Viņa darbi ieguva eiropas atpazīstamību un tika tulkoti desmitos valodu; rakstnieks divreiz tika nominēts Nobela prēmijai. Pie triloģijas «Debesu... ceļi» Šmeļevs strādāja piecpadsmit gadus. Pirmais sējums iznāca 1936. gadā, otrais – 1948. gadā, darbs pie trešās grāmatas tika pārtraukts rakstnieka nāves dēļ un palika nepabeigts. Sižeta pamatā ir «vienas brīnumainas dzīves stāsts» - reālu cilvēku biogrāfijas, inženiera Viktora Aleksejeviča Veidengamera un Dārjas Karalievas, kuri dzīvoja 19. gadsimta beigās netālu no Optinas tuksneša. Savu grāmatu autors sauca par «pirmo pareizticīgo romāna pieredzi». «Zinu, - rakstīja Šmeļevs, - tādu neizdevās ne Dostojevskim, ne Leontjevam, ne Leskovam, ne Gogolam…» Savu galveno uzdevumu autors redzēja tajā, lai parādītu, «kā kļūst ticīgie… racionālisti» un kā caur mīlestību pieņemt «debessu ceļus».