Viss sabrūk

Uz meža malas dzīvoja cilvēki Deviņu ciematu. Viņi dzīvoja tā, kā dzīvoja līdz viņiem gadsimtiem viņu senči, pārsteidzošā tautā, un godināja savus dīvainos, cilvēcīgi kaprīzos dievus un stingros, bet labos garus. Viņi izpildīja rituālus, svešzemnieku acīs – dīvainus un nežēlīgus.... Viņi karoja, izlīgst, audzināja bērnus. Viņi strādāja laukos un vāca ražu. Viņi dzēra mājās gatavotu palmu vīnu un priecājās svētkos. Un tad ieradās eiropieši – ar nodomu mācīt melnos mežonīgos dzīvot, kā baltie, ticēt, kā baltie un audzināt bērnus, kā baltie. Spēcīgi civilizēti cilvēki, gatavi ar dzelzs roku padarīt Deviņu ciematu tautu laimīgu. Bet kurš un kad šajā pasaulē spēja kādu laimīgu padarīt ar varu?