Iet un gaidīt salnas

Mežos Vilku ielejā vada lešiji, ezeros dzīvo noslīkušās, naktīs klīst spoki un upuri. Tas ir vientuļš stūris, kuru kādreiz valdīja vilkacīši, bet tagad no viņiem palikušas tikai briesmīgas pasakas un drupas cietokšņa mežos. Šeit katrā ciemā ir sargātājs, bet pēdējais... gāja bojā cīņā ar netīrumiem, un tagad viņa adoptētā meita, zāļu sieva Venda, ir spiesta aizsargāt vietējos iedzīvotājus — tikai šādai nastai viņai trūkst gan pieredzes, gan vecuma. Bet izvēles viņai nav, un tagad viņa ne tikai rūpējas par cilvēkiem, bet arī cīnās ar savām bailēm, šaubām un tuvojošos neprātu milzīgās atbildības dēļ. Un te vēl izplatās baumas, ka ielejā atgriežas Da Verns, pēdējais vilkacis, kuru visi uzskatīja par mirušu. Un Vilku ieleju pārņem bailes, jo, iespējams, Da Verns ir atnācis atriebties par savu bērnu nāvi.