Puiši & sekss. Jaunieši par mīlestību, nejaušām attiecībām un mūsdienu vīrišķību

Grāmata, kas palīdzēs vecākiem pareizi apspriest ar saviem pieaugušajiem dēliem jautājumus, kas saistīti ar seksu un tuvām attiecībām. Norādīs pusaudžiem, lai viņi varētu izveidot savas apzinātās uzvedības modeļus.

Vēsturiski ir izveidojies, ka daudzi vecāki gandrīz neko nestāsta savām meitām par seksu,... bet ar dēliem par šo tēmu parasti runā vēl mazāk. Vecāki zēnu, kuri priecājās, ka ir atbrīvoti no daudzām problēmām, ar kurām parasti asociē meiteņu izaugsmi, — pēkšņi apzinājās, ka viņu uzdevums patiesībā ir daudz sarežģītāks: viņiem jāaudzina cienījami vīrieši sabiedrībā, kurā valda uzspiesti stereotipi un mīti par vīrišķību. Ilgi bija nepieciešams atklāts sarunas par dzimumu īpatnībām un jauno pušu intīmo dzīvi un nepieciešamība pēc plaša pētījuma par vīriešu seksualitāti.

Pegija Orensteina veica šādu pētījumu. Divu gadu laikā viņa aptaujāja vairāk nekā simts jauniešus vecumā no 16 līdz 21 gadam par to, ko viņi paši domā par ideālā vīrieša tēlu. Daudzi no viņiem patiesi vēlējās vairāk daudzpusīgu vīrišķības piemēru, vairāk padomu par izaugsmi, par seksu, par mīlestības meklējumiem jaunajā tūkstošgadē. Tomēr, lai sniegtu viņiem ieteikumus, vispirms ir jāuzklausa, ko viņi vēlas teikt.

Pegija Orensteina arī sarunājās ar pasniedzējiem un psihologiem. Pētījuma rezultāti un ieteikumi vecākiem (galvenais no kuriem — runāt ar zēniem par sarežģītām tēmām, tostarp par seksu) — šajā grāmatā.

No autora:
Es nekad nedomāju, ka rakstīšu par zēniem. Mani ieinteresēja šī tēma, un es veicu nelielu pētījumu. Vairāk nekā divus gadus es sarunājos ar jauniešiem vecumā no 16 līdz 22 gadiem, un tās bija dziļas, daudzu stundu sarunas par to, ko nozīmē būt vīrietim, kā arī par viņu pasaules uzskatu, gaidām un pirmo seksuālo un intīmo pieredzi. Es neapgalvoju, ka šajās lapās man izdosies atspoguļot visu jauno vīriešu pieredzi. Tas ir nereāls uzdevums.

Visvairāk es baidījos, ka puiši nevēlēsies ar mani runāt. Atšķirībā no meitenēm, viņi neizceļas ar runīgumu. Un pēc vecuma es viņiem esmu kā māte. Bet viņi izrādījās pat vēl atklātāki un detalizēti, godīgi, atklāti un aizrautīgi pastāstīja tieši par to, ko zēni it kā būtu jānīst — par savām jūtām. Viņi atzina savas šaubas, ārējo spiedienu un pārdzīvojumus; par savu nenoteiktību intīmās attiecībās; par vēlmi pēc komunikācijas un bailēm, ka nekas nesanāks. Viņi runāja par seksuālo baudu — ne tikai savu, bet arī savas partneres, un kādos gadījumos pēdējais viņiem ir svarīgs (vai nav svarīgs). Viņiem bija lieli pūliņi apspriest pornogrāfijas ietekmes tēmu; viņi pastāstīja par savu attieksmi pret nejaušām attiecībām un kā viņu nacionalitāte, seksuālā orientācija un dzimuma identitāte ietekmē priekšstatu par vīrišķību. Viņi dalījās, cik grūti viņiem ir klausīties ņirgāšanos par meitenēm, kas pastāvīgi skan vīriešu sporta ģērbtuvēs. Un sūdzējās par aizspriedumu, ka puišiem vajag tikai seksu.

Kam grāmata:
Vecākiem pieaugušiem dēliem, kuri vēlas audzināt cienījamus vīriešus.
Visiem, kas vēlas atspēkot sevī stereotipus un mītus par vīrišķību.