Neuzdotie jautājumi

Marija Metlickaja parāda mums «mazo dzīvi» kluso cilvēku — viņas varoņos mēs atpazīstam sevi, savus tuviniekus un paziņas. «Parasti cilvēki man ir interesantāki nekā oligarhi vai, teiksim, bohemi. Es taču arī esmu — pats parastākais cilvēks. Dzīvoju tādu pašu dzīvi... kā jūs. Es arī esmu sieva, māte un vecmāmiņa», — saka Marija. Un tajā — viens no viņas panākumu noslēpumiem. Viņas stāsti samierina ar grūtībām un dod cerību uz laimi. «Zemāko patiesību tumsas man ir dārgākas par mūs paceljošo maldinājumu...» Katrs no mums vismaz reizi dzīvē ir stāvējis priekšā izvēlei: kas ir labāk — dzīvot neziņā, slēpjot, it kā strausam, galvu smiltīs, vai uzzināt patiesību, pat ja tā apgriezīs, iznīcinās tavu dzīvi un padarīs bezjēdzīgus visus iepriekšējos gadus? Olgai Petrovnai, stāsta «Neuzdotie jautājumi» varonei, bija nepieciešama ne mazums drosmes, lai izlēktu skatīties patiesībai acīs. Vilties ir sāpīgi, bet kā citādi saglabāt sevi? Papildus stāstam «Neuzdotie jautājumi» krājumā iekļauti vēl septiņi stāsti: «Alušta», «Adusja», «Sievietes, kaķis un suns», «Šalle no Jamamoto» un citi. Tie ir patstāvīgi darbi, kurus var lasīt jebkurā secībā.