Atmiņas par manu dzīvi

Džordža de Kiriko (1888-1978) radošums, kas ir kustības «Metafiziskā glezniecība» dibinātājs, ir bagāts un daudzveidīgs. Mākslinieks, kurš spilgti un oriģināli izpaudis sevi glezniecībā, grafikā, skulptūrā un scenogrāfijā, atstājis arī nozīmīgu pēdas kā mākslas kritiķis un literāts. «Atmiņas par manu dzīvi»... (Metopē della mia vita), pirmā daļa, kas iznāca Itālijā 1946. gadā, ne tikai ļauj dziļāk izprast de Kiriko personību, bet arī palīdz jauniem veidiem interpretēt bagāto, noslēpumainiem simboliem piepildīto mākslinieka glezniecības pasauli. De Kiriko pārliecība par savu spriedumu pareizību, pārliecība par savām vērtībām, neiecietība pret visu, kas neatbilst viņa priekšstatiem par kārtību, morāli, labu gaumi, atklātība līdz paša aizmirstībai, kas dažkārt pārvēršas pašmīlēšanā un pašreklāmā, veido vienlaikus gan stiprās, gan vājās puses viņa grāmatā. Bet tieši tas padara «Atmiņas...» par nenovērtējamu dokumentu, kas palīdz saprast radošās individualitātes dabu vienam no vadošajiem meistariem 20. gadsimtā.