Sirds parmai

XV gads no Kristus dzimšanas, gandrīz septiņi tūkstoši gadu no Pasaules radīšanas… Maskavas kņaziste, nostiprinoties, pievēršas kaimiņu bagātībām, tuvām un tālām. Krievija lēnām virzās uz Uralu. Un Uralā — nav mežonīgu tautu, Uralā — meža pagānu kņazistes, senais taigas pasaule,... brīnišķīga un biedējoša svešiniekiem. Šeit netic glābšanai taisnīgās dvēseles, šeit lūdz bargajiem likteņa dieviem. Vai pareizticīgais krusts uzvarēs mežonīgo ļaunumu mūžīgajā parmai — skujkoku okeānā? Vai šo drūmo visumu iekaros svešinieks Jēzus Kristus? Vai šejienieši kļūs par krieviem? Un vai krievi kļūs par šejieniešiem?
Romāns, ko sarakstījis Aleksejs Ivanovs, «Sirds parmai» par to, kā cilvēki un tautas, iegūstot dzimteni, iegūst likteni.