No pils uz pili

Lui-Ferdinands Selīns (1894-1961) – XX gadsimta literatūras klasika, rakstnieks ar traģisku likteni, kuram ir reputācija kā cilvēknaidniekam, anarhistam, cinikam un ekstrēmam individuālistam. Autors skandalozi slavenajiem romāniem "Ceļojums uz nakts malu" (1932), "Nāve kredītā" (1936) un citiem, kā arī ne mazāk... skandaloziem rasistiskiem un antisemitiskiem pamfletiem. Apsūdzēts sadarbībā ar Vācijas okupācijas varām Otrā pasaules kara gados, Selīns bija spiests bēgt uz Vāciju, bet pēc tam – uz Dāniju, kur pavadīja vairākus pēckara gadus: vispirms cietumā, bet pēc tam izsūtījumā… Šī perioda notikumi atspoguļojas trilogijā: "No pils uz pili" (1957), "Ziemeļi" (1960) un "Rigoons" (1969). Romānu "No pils uz pili" varētu nosaukt par "Nakts malu". Pils, par kurām runā Selīns, patiesībā ir dīvaini, murgaini gari, kuru vārds ir Karš, Naids, Nabadzība. Trīs reizes Selīns kļūst par pils iemītnieku: Zigmarinģenē kopā ar maršalu Petēnu un viņa ministriem, Dānijā, kur viņš 18 mēnešus atrodas ieslodzījumā cietumā, pēc tam vēl dažus gadus uz iznīcinātas fermas, un, visbeidzot, Medonā, kur viņš praktizē kā ārsts, un kur visu viņa klientūru veido daži tādi paši nabagi kā viņš pats, pacienti. Tas nav tik daudz romāns, cik atzīšanās, jo objektivitāte Selīnam nav raksturīga. Ar neatsveramu humoru viņš apraksta aptrakušos vāciešus, uz kuru galvām sabrūk visa Eiropa, Vīši ministrus bez ministrijām un pašu maršalu tiesas priekšā. Tas ir skatījums uz karu no citas puses, skatījums, kas pieder ģeniālam rakstniekam, kuram ir pārsteidzoša spēja redzēt to, ko varētu nosaukt par "dzīves iekšpusi". Tulkojums ir aprīkots ar detalizētām piezīmēm un komentāriem.