Maskarāde mīlas priekam

Nav velti gudri cilvēki brīdina: "Baidieties no savām vēlmēm, tās piepildās". Jaunajā gadā, pie pulksteņa sitiena, es uzrakstīju uz papīra: "Gribu nokļūt ārpus pilsētas pēc iespējas ātrāk". Pēc tam es noriju papīra gabaliņu un noskaloju ar šampanieti… Un – ak,... brīnums! – mēs visi kopā pārcēlāmies uz lauku kotedžu. Tikai man, Evlampijai Romanovai, nebija lemts ilgi priecāties, nācās uzreiz ķerties pie... slepkavības izmeklēšanas. Nabaga Vera, viņa nomira kļūdas dēļ, viņi plānoja viņu saindēt ar melleņu pīrāgu... Vai tiešām mani? Kāpēc? Kāpēc? Bet taču ar indi apdzīvotajā vietā ar izklaidīgu nosaukumu "Krot" jau bija lietojuši, tad gāja bojā vairāki cilvēki. Man noteikti ir jāizpēta viss, bet pagaidām man ir iespēja parādīt savu aktiera talantu – bērnudārzā, kur apmeklē mana adoptētā meita Kisa, man piedāvāja spēlēt lomu… zilonī!