Ceļš no Osvencimas

Silka bija tikai sešpadsmit gadus veca, kad viņa nonāca koncentrācijas nometnē Osvencimā-Birkenau 1942. gadā. Meitenes skaistums piesaista nometnes vecāko virsnieku uzmanību, un Silku piespiedu kārtā atdala no citām sievietēm-ieslodzītajām. Viņa ātri uzzina, ka vara, pat nevēlama, ir līdzvērtīga izdzīvošanai.
Karš ir... beidzies. Nometne ir atbrīvota. Tomēr Silku apsūdz spiegošanā un tajā, ka viņa gulējusi ar ienaidnieku, un nosūta uz Vorkutas nometni.
Arī šeit Silka katru dienu saskaras ar nāvi, teroru un vardarbību. Bet viņai paveicas: labs ārsts ņem meiteni zem sava spārna un sāk mācīt viņu par medmāsu. Cenšoties izdzīvot, meitene atklāj sevī gribasspēku, par kuru pat nenojauta. Viņa sāk neuzticīgi veidot draudzīgas attiecības šajā skarbajā, jaunajā realitātē un ar pārsteigumu saprot, ka, neskatoties uz visu, kas ar viņu noticis, viņas sirdī ir vieta mīlestībai.