Transmetropoliten. Kņ.3. Viens pats pilsēta. Acs par aci. Nienavīšu šo caurumu

Spiders Jeruzaleme — tas ir Hantars Tompsons nākotnes dienām, gonzo žurnālists uzvarējušā kiberpanka laikmetā. Atgriežoties pilsētā pēc piecu gadu prombūtnes un nekavējoties atkal kļūstot slavens ar tiešo reportāžu par ģenētiski modificētu transu sacelšanās apspiešanu, Spiders iegrimst pašpārdomu, politiskā cinisma un... farmakoloģisko eksperimentu jūklī. Tikmēr ir izcēlies priekšvēlēšanu sacensības, un kandidāts no «likuma un kārtības partijas», kuru ar vieglu roku Spiders visi sauc par Briesmoni, ir zaudējis; par prezidentu kļuvis Kalifornijas senators Gari Kalahan, kuru sauc par Priecīgo. «Es vienmēr esmu uzskatījis cilvēkus par saprātīgiem, — saka Spiders. — Jā, cilvēki ir apjukuši, vāji, salauzti, bet viņi nav stulbi. Un tad tu paņem un parādi viņiem: lūk, divi cilvēki vēlas kļūt par prezidentu. Viens — velns miesā, bet ar viņu var darboties, jo viņš vismaz kaut ko tic. Otrs taču melo kā grib, uzliek jebkuru masku, tikai lai iekļūtu prezidenta krēslā. Bet tas vēl nav viss, viņš tevi ienīst un tiecas pie varas, tikai lai pārvērstu tavu dzīvi ellē. Un par ko, tavuprāt, viņi balso?» Neilgi pirms savas uzvaras vēlēšanās Priecīgais apsolīja Spiders: «Nevienam nav dots mani tik pazemot. Un aiziet nesodīti. Es līdz tevīm tiku, Jeruzaleme. Putekļos izberzīšu. Visnegaidītākajā brīdī». Bet Spiders nesēdēs rokas klēpī un gaidīs prezidenta atriebību. Viņam, kā vienmēr, ir sagatavots pretuzbrukuma plāns…