Zelta sirds

Teikts, ka no sejas ūdeni nedzer. Bet rīkojas pavisam citādi. Kluso un labvēlīgo, bet cilvēku mērauklā neglīto Malašu izvairās un aizskar pat pašā ģimenē: seja neiznākusi, nelaimes pievelk, labus cilvēkus no mājām atbaida. Pārsteigta vēl pirms dzimšanas, Malaša piedzimusi un... dzīvo zem nelaimīgas zvaigznes — neredz mīlestību un labestību. Bet visi skaudīs viņas kluso dabu un zelta rokas. Spilgta, aizraujoša un liriska pasaka, ko sarakstījusi Elena Musatova, vienlaikus atgādina gan filozofisku pasaku, gan piedzīvojumu romānu. Viņas varoņus gaida strauji likteņa pagriezieni, neskaitāmas nelaimes un negaidīta glābšana bezizejas situācijās. Bet labs fināls būs tikai tiem, kas nav iztērējuši dvēseles siltumu velti un sapratuši, ka uz svešām nelaimēm laimi neuzbūvē.