Viens pats koks

Grieķu ciematā klints malā, kas skatās uz jūru, stāv Viens pats Koks. Sen senos laikos to godāja kā svētumu, rotāja zarus ar upuriem un lūdza, lai tas nomierina viļņus, lai vētra neizsist. Bet kopš tā laika jau daudzus gadus neviens... nenāk pie koka, nesēž tā zaru ēnā un nerīko svētkus tā godā…
Pēc ilgiem gadiem, kas pavadīti psihiatrijas klīnikā, ciematā atgriežas vecmāmiņa Violeta. Visi uzskata viņu par traku un stāsta pasakas par viņas pagātni, bet ciema zēni, vadīti huligāna Markosa, visādi kaitina vecmāmiņu. Un kad no baznīcas pazūd vērtīgi upuri, visi ciematā sāk aizdomāties par zādzību, vainojot atgriezušos Violetu. Bet Simos netic baumām un uzsāk draudzību ar vientuļo vecmāmiņu. Uzzinot arvien vairāk par viņas dzīvi, Simos saprot, ka patiesība par viņu patiesībā ir daudz rūgtāka nekā jebkuras baumas.