Godīguma kodekss krievu virsniekam

Krievu armijā virsnieka pakāpe vienmēr noteica piederību nevis sociālai grupai, bet kastai, kas dzīvoja pēc saviem neuzrakstītajiem likumiem – pēc godīguma kodeksa. Gadījumā, ja armijas noteikumi nonāca konfliktā ar kodeksa noteikumiem, virsnieka izvēle bija acīmredzama – par labu godīguma kodeksam.... Virsnieku godīguma tiesa bija autoritatīvāka par militāro tribunālu, "jo labāk būt izsūtītam, atbrīvotam no pakāpes, nekā zaudēt cieņu". Krievu-japāņu kara laikā rotmistrs Valentīns Kulčickis uzrakstīja "Ieteikumus jaunajam virsniekam", kas apkopoja gadu gaitā izstrādāto noteikumu kopumu, un tas kļuva par "Godīguma kodeksu krievu virsniekam". Turpinājums virsnieku kodeksam bija "Duēļu kodekss" Vasīlija Durasova. Ar to atšķirību, ka tas noteica duēļu (godīguma cīņu) noteikumus gan militārajiem, gan civilajiem darbiniekiem.