Viļņi. Par neiedomājamu zaudējumu un dziedinošo atmiņas spēku

Viens no 50 labākajiem memuāru un biogrāfiju darbiem visos laikos pēc New York Times un Goodreads versijas. Sāpīga hronika neiedomājama zaudējuma un ilga mokoša dziedināšanas procesa. Mēs atveram grāmatu — un viļņi mūs pārņem: 9 metrus augsts, ar ātrumu 40... km stundā, tas iznēsā mūs 3 kilometrus dziļi krastā. Un no turienes arī dziļi autora izmisumā: svētdienas rītā, 2004. gada 26. decembrī, laikā, kad notika cunami uz Šrilankas dienvidaustrumu krasta, Sonali Dheranjagala zaudēja vecākus, vīru un divus dēlus, bet pati brīnumainā kārtā izdzīvoja. Šajā vīrišķīgajā un godīgajā atmiņu grāmatā viņa apraksta grūtos dienas pēc traģēdijas un ilgo ceļu, kas ir veikts kopš tā laika: pirmie mēneši saskarsmē ar realitāti, ko nav iespējams ne pieņemt, ne noliegt; tad gadi lēnas, nevēlamas dziedināšanas, kad atmiņā jau var atdzīvināt agrāko priecīgo un pilno dzīvi — apdzīvotu un mājīgu māju Londonā, bērnu piedzimšanu, tikšanos ar nākamo vīru universitātē, bērnību Kolombo. Kopā ar stāstītāju mums visu laiku jābalansē uz robežas starp neizturamu atgādinājumu par zaudējumu un vēlmi saglabāt dvēselē mīļos attēlus. Pārvietojot atmiņas, Sonali tajās atrod nevis zaudējuma rūgtumu, bet siltuma un gaismas avotu, kas palīdz radīt un saglabāt mīļoto cilvēku attēlus. Kopā ar zaudējumu beidzot nāk arī atdzimšana. Pārsteidzošs stāsts — smalks un tajā pašā laikā ārkārtīgi spēcīgs.