No asins un pelniem

Jaunava… Popijas dzīve nekad nepiederēja viņai — viņa tika izvēlēta īpašai misijai jau piedzimstot. Jaunavas eksistence — tā ir vientulība. Viņa ir neaizskaramā. Uz viņu neskatās. Ar viņu nerunā. Bauda viņai — ir aizliegta. Gaidot savu Augšāmcelšanos, Popija cīnās ar... ļaunumu, kas iznīcināja viņas ģimeni, un negaida dievu žēlastību, lai gan viņai nekad nav bijusi izvēle. Parāds… Visa karaļvalsts nākotne ir atkarīga no Popijas, bet viņa pati nezina, ko patiesībā vēlas. Jo Jaunavai ir sirds. Un dvēsele. Un vēlme. Tāpēc, kad zeltainacainais sargātājs Hauks tiek pagodināts ar godu būt saistīts ar viņu, Popija saprot, ka parāds un liktenis tagad nešķirami saistīti ar vēlmi un izsalkumu. Hauks uzkurina viņas dusmas, liek šaubīties par visu, kam viņa tic, un māna ar aizliegtajiem augļiem. Karaļvalsts… Atstāta dievu, bet iedvešot bailes mirstīgajiem, kritusī karaļvalsts atdzimst atkal, apņēmusies atgūt to, kas tai pieder pēc tiesībām, ar vardarbību un nežēlību. Jo tuvāk ir samaksas stunda, jo vairāk izplūst robeža starp aizliegtu un pareizu. Un kad ar asinīm piesūkušās šķiedras, kas tur Popijas pasauli, sāk plīst, viņa riskē zaudēt ne tikai savu sirdi un dievu svētību, bet arī savu dzīvību.