Dzejnieki Sudraba gadsimta

Pa analoģiju ar Puškina zelta gadsimtu, 19. un 20. gadsimtu mijas laikmets ieguva Sudraba gadsimta nosaukumu un izcēlās ar nebijušu skaitu spilgtu vārdu krievu dzejā: Balmonts un Brujovs, Gippius un Merežkovskis, Sologubs un Anņenskis, Bloks un Ahmatova, Gumiļovs un Mandelštams,... Cvetajeva un Pasternaks, Jesenins un Majakovskis un desmitiem citu. Bet ne tikai milzīgs dzejnieku talantu skaits radīja šo laikmetu. Sudraba gadsimtam bija raksturīga īpaša romantiska pasaules izjūta, pārsteidzoša atmosfēra, kas kļuva par garīgā uzplaukuma un jauno vēsmu atspoguļojumu, kas skāra gan krievu literatūru, gan krievu glezniecību, filozofiju, mūziku un teātri, — tas bija īsts "kultūras renesanse", kā rakstīja Nikolajs Berdjajev.
Šajā antoloģijā ar pietiekamu pilnību ir pārstāvēti spilgtākie Sudraba gadsimta dzejnieki, kuru radošums ir izturējis laika pārbaudi un kļuvis par mantojumu ne tikai pagātnes laikmetam, bet arī par daļu no krievu literatūras kopumā.