Drakula

Patiesais izdevums ir mēģinājums atveidot sarežģītu un pretrunīgu Valahijas valdnieka Vleda Basaraba (1431—1476) portretu, kura tēls, apvīts ar drūmu slavu, tika ielikts Īrijas rakstnieka Brema Stokera (1847—1912) slavenā «Drakulas» (1897) pamatā. Tieši šis apsvērums noteica grāmatas sastāvu, kas ietver, līdzās... jaunam romāna tulkojumam, kanoniskajā tekstā neiekļauto nodaļu «Drakulas viesis», kā arī divu mūsdienu liecinieku, patoloģiski nežēlīgā Valahijas valdnieka, rakstiskos pierādījumus: anonīma krievu autora (pieņemams, ietekmīga cara diplomāta F. Kuričina) un Austrijas minnezingera M. Behaima. nopietns zinātniskais aparāts — pazīstamu vietējo filologu raksti, apjomīgas piezīmes un fragmenti no R. Floresku un R. Maknelli fundamentālā darba «Meklējot Drakulu» — izceļ šo oriģinālo vēsturiski literāro projektu no tīri komerciāliem izdevumiem. Redakcija uzskata, ka Krievijas lasītājs pienācīgi novērtēs jauno, ko veicis filoloģijas zinātņu doktors T. Krasavčenko, leģendārā darba tulkojumu, kuru pats autors, tuvs Zelta Rīta ordeņa lokam, nemaz neuzskatīja par klasisku «šausmu romānu» — drīzāk par sarežģītu okultu simbolu sistēmu, kas slēpj noslēpumaino stāstu par ļauno vampīru.