Mo, vai kucēns, kurš prata gaidīt (izdevums 2)

Melodija jau ir liela. Viņai ir desmit. Spīdumi, rozā pušķi un sniegbalti T-krekli – tas noteikti nav viņai, viņa dod priekšroku džinsiem, un vēl viņa valkā sava tēva Henrija krekli, uzrullējot piedurknes. Melodija un viņas tēvs visu mūžu ir bijuši... viena draudzīga komanda. Tikai viņi divi. Tētis gatavoja vakariņas, viņš arī lika viņai gulēt (lai gan viņa daudzreiz teica, ka jau ir pietiekami liela tam!), pirkdams "Skittles"... Bet kādu dienu viss mainījās. Vakar Melodija iegāja viņa istabā un atrada viņu, skatoties tukšumā ar muļķīgu smaidu uz sejas, bet no rīta viņš divreiz gandrīz pārpludināja vannu! Melodija pazīst tēti kā neviens cits - ar viņu noteikti kaut kas nav kārtībā, un viņa noskaidros, kas tieši. Pat ja tam būs jāpiedalās sazvērestē ar Tīni, kaimiņu meiteni, kura dievina ielīst citu darīšanās!