Kļūsti par manu rītdienu

ZELDA Pirms desmit gadiem tika nolaupīta mana jaunākā māsa. Viņu neizdevās izglābt. Es nekad neesmu raudājusi. Bet izlietu sāpi savā grafiskajā romānā. Mana varone vajāja bērnu nolaupītājus, lai traucētu viņiem īstenot savu plānu. Kad viss kļuva sliktāk par sliktu, es... iepazinos ar Beketu. Viņa sirds bija laipna, bet dvēsele grimst savā pagātnē. Viņš juta vainu, tāpat kā es. BEKETS Es beidzu ar nākotni, kad devos uz to noziegumu, izdarot ellīgu muļķību. Mans ceļš nebija izklāts ar rozēm. Es biju nabags un izmisīgs. Pasaulē ir tik daudz netīrības, ka, kad atrodi gaismu, tu tiecies pie tās no visas sirds. Zelda bija tieši tāda. Skaista, radoša, ar zaļām acīm. Mēs visi pieļaujam kļūdas. Bet ir tādas, kuras vairs nevar labot. Es nevaru un negribu sabojāt viņas dzīvi. Nožēla iznīcināja viņas sirdi, nedodot iespēju uz izpirkšanu. Vainas sajūta dedzināja viņu no iekšpuses, it kā uguns. Vai viņi spēs atrast spēku dzīvot tālāk?