Maziņš namiņš Lielajos Mežos

«Maziņš namiņš Lielajos Mežos» – tā ir pirmā grāmata slavenajā autobiogrāfiskajā epopējā amerikāņu rakstnieces Loras Ingalls Vailderes.
Četrus gadus vecā Lora dzīvo pie milzīgiem Viskonsinas mežiem kopā ar māsām, uzticamo suni Džeku un vecākiem – pirmajiem kolonistiem, kas apguva brīvās zemes... ASV rietumos.
Ģimenes dzīve ir tik smaga, ka divdesmit pirmā gadsimta bērnam nākas izsaukties: kā to visu var izturēt?!
«Ja dosies uz ziemeļiem – ej vismaz dienu, vismaz nedēļu, vismaz mēnesi, – nekur neredzēsi neko, izņemot mežu». Ir jāstrādā smagi, lai iegūtu iztiku, iepriekš jāsagatavojas aukstajai ziemai un jāuzmanās no meža zvēriem, kas klīst apkārt mājai. Bet tētis – vienīgais vīrietis ģimenē – prot visu: liet, medīt, arklu, sēt un novākt ražu, kūpināt gaļu un brīnišķīgi spēlēt uz vijoles. Un viņš maigi mīl mammu un savas dārgās meitas. Visu mājas darbu veic pacietīgā un gādīgā mamma: «Mazgāt — pirmdien, gludināt — otrdien, šūt — trešdien, putot sviestu — ceturtdien, tīrīt — piektdien, cept maizi — sestdien, atpūsties — svētdien.
Bērni tiek audzināti reliģiskā stingrībā, ikdienas darba apstākļos. Un, ja Ingalliem gadās uzņemt viesus vai pašiem apmeklēt kaimiņus, darbojas stingrs princips: «Bērniem jābūt redzamiem, bet nedzirdamiem». Turklāt visa stāsta garumā, no pirmās līdz pēdējai lappusei — tas ir gaišs, priecīgs atmiņu stāsts par laimīgu bērnību, plašu pasauli, mīlošiem radiniekiem un labiem kaimiņiem, retām, bet spilgtām un uz visu mūžu palikušām svinībām.
Pateicoties rakstnieces pārsteidzošajai mākslinieciskajai atmiņai, viņas uzmanībai pret cilvēkiem un lietām, grāmata tiek lasīta viegli, ar dzīvīgu interesi, un jaunajam lasītājam rodas dabiska vēlme salīdzināt savu bērnību ar Loras bērnību.