Uzmanību, Lācis!

Grāmatā iekļautas divas īsas pasakas, ko radījusi vācu māksliniece Danielā Kulota: «Kā Pelēns aizgāja no mājām» un «Uzmanību, Lācis!» Galvenajos varoņos mazie lasītāji, precīzāk, klausītāji, viegli atpazīs sevi, un tāpēc viņi patiesi līdzjūtīs varoņu piedzīvojumiem un no sirds priecāsies par... negaidītajiem, bet laimīgajiem fināliem.
Pasakā «Kā Pelēns aizgāja no mājām» mazajam baltajam Pelēnam kādā skaistā dienā šķita, ka vecāki vispār nepievērš uzmanību viņam. Un arī labākie draugi, šķiet, labi spēlē paši, bez viņa, Pelēna. Apbēdināts par visu pasauli, Pelēns nolēma aiziet no mājām tālāk, lai dzīvotu kaut kur pavisam viens. Viņš savāca savas vissvarīgākās lietas un, vecāku un draugu pārsteigtiem skatieniem, lepni aizgāja prom. Viņš izraka un iekārtoja sev alvu, un tur viss bija labi, tikai bez mammas un tēta bija kaut kā skumji. Par laimi, Pelēna vecāki atrada veiksmīgu izeju no izveidojušās situācijas, un viss beidzās labi – ar lielu tējas dzeršanu ar torti.
Pasakā «Uzmanību, Lācis!» Pelēns un viņa draugi, kādā rītā ierodoties savā iecienītajā pļavā, ieraudzīja tur kaut ko svešu un dīvainu. Pievēršot tuvāk uzmanību, izrādījās, ka tas ir lācis, kurš gulēja zem koka. Draugi ar bažām aplūkoja pūkaino briesmoni, tā milzīgās kājas, resno vēderu un pūkaino kažoku. Šāds briesmonis noteikti ir ļoti bīstams un ļauns – viņi domāja. Viņi bija pārliecināti, ka, ja lācis pamodīsies, tad noteikti viņus apēdīs. Bet tiklīdz viņi bija gatavi bēgt, lācis pamodās, saķēra viņus visus kopā un… rūkdams «Cik es esmu izsalcis!» apsēdināja blakus un cienāja ar garšīgu pusdienu. Iznāca lielisks pikniks, un Pelēns un viņa biedri ieguva jaunu draugu.
Šīs vienkāršās stāstiņas dos vecākiem iespēju parunāt ar trīs līdz četru gadu vecu bērnu par svarīgām viņam šajā dzīves posmā izjūtām. Piemēram, vai viņš dažreiz jūtas vientuļš un visiem pamests? Kāpēc tā notiek un ko var darīt, lai tas pārietu. Vai ir gadījumi, kad kaut kas svešs un nepazīstams sākumā šķiet ļoti biedējošs, bet pēc tam izrādās pavisam citādāks, un pat pretēji. Bērns uzzinās, ka ne tikai viņš viens piedzīvo līdzīgas sajūtas, ka tas ir normāli, notiek ar visiem un par to nav jāuztraucas.