Es stāvu pie restorāna, precēties par vēlu, nomirt agri

Es uzreiz krakšķēju viņam starp zobiem... No manis uzreiz palika viens skelets, apēsts mīlestības. Ha-ha-ha! Ak, kā es tad iemīlējos! Nāvējoši! Es deviņos gados iemīlējos sētniekā, viņam bija tik skaista slotiņa. Desmit gados - skolas meitenē no vecākās klases, viņai... bija neticami skaisti pelēki mati! Pēc tam es pa kārtai iemīlējos visos savos skolotājos un pat vecajā matemātikas skolotājā, kā Mazepa. Viņam bija skaistas grumbas …Sasha es iemīlēju nekavējoties!.... Es viņu satiku GITIS. Viņš bija absolvents, strādāja uzņemšanas komisijā. Bet es tajā gadā neizturēju... Un kad viņš uzdrošinājās mani aicināt... Nē, Marija, «kino» — neapbalvoja. Aicināja — uzreiz uz dārzu... Es biju meitene! Traka, nebaidīga meitene. Bet es uzreiz izlēmu….
Tā ir Mīlestības un Naida stāsts. Kas tas par briesmīgu sajūtu? Ar ko tas barojas? Uz kādas augsnes tas izaug? Ko tas dara ar cilvēkiem un viņu jūtām un domām?