Labi suņi līdz Dienvidu polam nenonāk

Šļopiks vienmēr bija uzticīgs suns. Kad viņa cilvēku biedrs, majors Torkildsens, mirst, Šļopiks un kundze Torkildsena paliek vieni.
Šļopiks raud par majoru, mierinoties ar kalniem gardumu, bet kundze Torkildsena — ar megalitriem «drakona ūdens».
Agrāk viņi viens pret otru izturējās ar šaubām,... bet tagad ātri atrod kopīgu valodu. Un kopīgu tēmu.
Tāda negaidīti izrādās Ruāla Amundsena ekspedīcija uz Dienvidu polu, kuras priekšgalā, protams, stāvēja nevis cilvēki, bet drosmīgi suņi, cilvēki tikai piešķīra sev viņu uzvaru. Bet klusie dienas, kuras Šļopiks un kundze Torkildsena pavada, lasot un iegrimstot slavenā Antarktikas ceļojuma peripetijās, tiek traucētas ar kundzes Torkildsena dēla un viņas vedeklas ierašanos. Ironisks, traģisks, dīvains romāns par vecumu, draudzību un par to, ka cilvēkam ir laiks pārskatīt savu attieksmi pret dzīvniekiem kā pret zemākiem radījumiem.