Pasaka par zaudēto laiku

Trešās klases skolnieks Pēteris Zubovs visu laiku bija atpalicējs, pat dziedāšanā. Un vēl viņš vienmēr un visur kavējās, nezinot, ka spēlēt ar laiku ir bīstami. Tikai tad, kad ļaunie burvji viņu pārvērta par veci, viņš uzzināja, kā viss ir sakārtots... pasaulē. Izrādās, cilvēks, kurš bezjēdzīgi zaudē laiku, pats nepamana, kā noveco. Pēterim, tāpat kā citiem Švarca pasaku varoņiem, nāksies cīnīties ar ļaunajām spēkiem, un tamdēļ atrast sevī drosmi, lai skatītos patiesībai acīs, redzētu savus trūkumus un uzvarētu slinkumu un bailes, paveikt īstus varoņdarbus, aizmirstot par sevi un domājot tikai par tiem, kam nepieciešama palīdzība.