Vājā cilvēka dienasgrāmata. Rodžiks valdīja

Gregs Heflijs dodas uz skolu pēc vasaras brīvdienām. Viss, ko viņš tagad vēlas, ir izdzēst no atmiņas savu vecāko brāli Rodžiku, kurš uzzināja par Gregu kaut ko ļoti kaunīgu. Gregs saprot, ka Rodžiks ir gatavs pastāstīt visai pasaulei par šo... kaunu… un ir gatavs uz visu, lai tas nenotiktu.

Papildus:
"...Baisā patiesība ir tāda, ka Rodžiks tur mani uz āķa. Viņš var izsmiet mani kā vien vēlas, un es nevarēšu atbildēt. Problēma ir tā, ka viņš zina kaut ko. Kaut ko ĻOTI kaunīgu, kas ar mani notika šovasar".
Jā, labāk neprasīt Gregam, kā viņš pavadīja vasaru. Teiksim viņa paša vārdiem: "Tātad es nemaz neesmu pret, ka tā beidzās un rīt jāiet uz skolu".
Kas tad varēja notikt tāds, ka pat skolā ir labāk nekā brīvdienās?!

"Kas gan būtu domājis, ka "dvēseles dialektiku" var mācīties ne tikai pēc "Bērnības" no Tolstoja, bet arī pēc "Vājā cilvēka dienasgrāmatas"."
Lev Danilkins, literārais kritiķis

"Smieklīgi, mācību pilns, ambiciozs, apburošs un ellīgi jautrs!
Un vēl ar attēliem! Tas, kas nepieciešams, lai iemācītos mīlēt grāmatas vispār. Žēl tikai viena - no prieka un nepacietības bērni norij "Vājā cilvēka dienasgrāmatu" vienā dienā."
Natālija Starostina, žurnāls ELLE