Miegs, mans zēns.

Savam debijas romānam, kas atrodas metafizikas un animisma krustojumā, Karolīna Valantīni ārkārtīgi delikāti pēta eksistences tumšās un gaišās puses. Mēs iepazīstam Aleksisu jau pēc tam, kad viņš ir nonācis zemē. Viņa ķermenis ir nekustīgs, tomēr dvēsele nesteidzas pamest savu apvalku.... Viņš cenšas saprast, kas ar viņu noticis, un mocās ar dažādām minējumiem. Aleksisa māte, neatrodot sev vietu no bēdām, vaino visā sevi un arī cenšas saprast dēla negaidītās nāves iemeslu. Viss tas ir ļoti sāpīgi, tomēr grāmata ir piepildīta ar vieglumu un gaismu, pateicoties kurai varoņi neiegrimst pelēkajā tumsā, bet tikai klīst ziliem krēslas toņiem.