Anna Karenina

"Anna Karenina", viens no slavenākajiem Lva Tolstoja romāniem, sākas ar aforismu: "Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas viena otrai, katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā". Tā ir grāmata par mūžīgām vērtībām: par mīlestību, par ticību, par ģimeni, par cilvēka cieņu.
... Klasika ir aktuāla jebkurā vēsturiskajā laikmetā, jo tajā tiek skartas tēmas, kas ir tuvas katram cilvēkam. Un autoram nav obligāti jāsniedz tieši atbildes uz aktuālajiem jautājumiem; pat labāk, ja šo iespēju sniedz lasītājam. Tolstojs to nedara. Tieši otrādi, aforistiski ievadot mūs situācijā ar vienu teikumu: "Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas viena otrai, katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā", viņš uzreiz visu sajauc, pat neizvēloties īpašus vārdus: "Viss sajaucās Oblonsku mājā". Un tālāk — lasītāja uzdevums ir iziet visus sižeta ceļus ar savu dzīves pieredzi un pašam atrast šīs atbildes. Katram tās ir atšķirīgas. Un tā ir klasika.