Sevastopoles stāsti

 
«Sevastopoles stāsti» Lva Nikolajeviča Tolstoja (1828–1910) veltīti varonīgajai Sevastopoles aizsardzībai Krimas kara laikā. Dažu mēnešu laikā Tolstojs atradās aplenktajā pilsētā un piedalījās tās aizsardzībā. Par drosmi jaunais virsnieks tika apbalvots ar Svētās Annas ordeni, medaļām «Par Sevastopoles aizsardzību» un «Atmiņai... par karu 1853—1856 g.». Stāstos, kas rakstīti, balstoties uz dzīvajiem iespaidiem no Sevastopoles notikumiem, rakstnieks parādīja karu «ne pareizajā, skaistajā un spīdošajā izskatā, ar mūziku un bungu sitienu», bet «īstenajā tās izpausmē — asinīs, ciešanās, nāvē...». «Sevastopoles stāsti» tika publicēti 1855–1856 g. žurnālā «Mūsdienu cilvēks» un nostiprināja Tolstoja reputāciju kā spilgta, talantīga rakstnieka, uz kuru, kā rakstīja N.A. Nekrasovs, tika liktas visas cerības krievu literatūrā. Šajā izdevumā iekļauti arī citi agrīnie Tolstoja stāsti: «Sniega vētra», «Trīs nāves», «Polikuška».