Augšāmcelšanās

"Augšāmcelšanās" — pēdējais Tolstoja romāns, kurā atspoguļojas garīgās un radošās meklējumi pēdējos rakstnieka dzīves gados. Sāktā 1889. gadā, romāns tika pabeigts un iznāca tikai pēc 10 gadiem — 1899. gadā. Krievu presē daudzas ainas un pat nodaļas tika aizliegtas publicēšanai.... Romāns "Augšāmcelšanās" izrādījās starp tiem Tolstoja darbiem, dēļ kuriem viņš tika izslēgts no Baznīcas. Pēc 1917. gada revolūcijas situācija strauji mainījās: romāns, kurā izskanēja kritika garīdzniecībai un tika attēloti izsūtītie revolucionāri, labprāt tika drukāts lielos tirāžos, padomju interpretācijās tas pārvērtās gandrīz par politisku aģitāciju, bet stāsts par prinča Nēhludova un Katjušas Maslovas augšāmcelšanos parādījās kā mācīgs un neticams. Šodien romāns tiek lasīts citādi. Tajā jūtama Tolstoja caurspīdīgā un pretrunīgā attieksme pret gaidāmajām pārmaiņām, un viņa centieni izvairīties no jebkādas tendenciozitātes, un viņa tieksme uz vispusīgu un dziļu Krievijas realitātes izpratni 19. gadsimta pēdējā trešdaļā.