Trīs Evas meitas (mīkst/vāks)

Pēri, paraugs sieva un paraugs māte, dodas uz svinīgu vakariņu un ceļā iestrēgst briesmīgā sastrēgumā, kas ir tik raksturīgs Stambulai. Un tad no mašīnas kāds klaiņotājs nolaupa viņas somiņu. Nešauboties, Pēri metas pakaļ. Uz sašutušās sievietes acīm nabags izsita somiņas... saturu uz zemes, lai paņemtu naudu, un Pēri redz fotogrāfiju, kurā viņa attēlota ar divām draudzenēm un viņu profesoru. Pagātnes un mīlestības relikvija, kuru Pēri izmisīgi cenšas aizmirst. Fotogrāfija atgriež Pēri Oksfordā, kad viņa, deviņpadsmit gadus veca, alkstoša pēc mīlestības un tiecoties pēc zināšanām, pirmo reizi dodas uz ārzemēm. Atmiņas pārņēma Pēri, lika atcerēties to, ko viņa izmisīgi cenšas aizmirst: satriecošo sacelšanās profesoru un viņa semināru par Dievu, kas pilnībā izmainīja viņas dzīvi, skandālu, kas pārvērtās nodevībā un izšķīra draudzenes dažādos virzienos. Viņas bija tik dažādas — Širīna, Mona un Pēri — Grēciniece, Pareizticīgā un Šaubīgā. «Trīs Evas meitas» — tā ir stāsts par ticību un draudzību, mīlestību un nodevību.