Mājas, kurā ir 3 t.(jaunā apgabalā)

Simtiem tūkstošu cilvēku «Mājas, kurā…» — grāmata-parole, pēc kuras atpazīst «savējos». Vēl pirms papīra grāmatas izdošanas romāns «Mājas, kurā…» kļuva par sensāciju un uzvarēja lasītāju balsojumā balvā «Lielā grāmata». 
Romāns desmit gadus neiznāk no bestselleru sarakstiem, ir literāro balvu ieguvējs:... «Krievu balva», «Studentu Bukers», «Lielā grāmata» (skatītāju simpātiju balva), «Portāls», «Ceļotājs» un citi. 
Pārcelts desmit valodās. 

«Es apskaužu tos, kuri tieši tagad pirmo reizi tur rokās «Mājas». Ienāciet, iekārtojieties. Neiet pie fazāniem un centieties nepazust Mežā. Kafiju un citus dzērienus jūs atradīsiet otrajā stāvā. Ticiet, jūs šeit paliksiet ilgi». 
(c) Galina Juzefoviča
Pilsētas malā, starp standarta jaunbūvēm, stāv Pelēkā Māja, kurā dzīvo Sfinks, Aklais, Lords, Tabaki, Makedonietis, Melnais un daudzi citi. Nav zināms, vai Lords patiešām nāk no cēla pūķu dzimtas, bet Aklais — patiesi ir akls, bet Sfinks — gudrs un noslēpumains. Tabaki, protams, nav šakālis, lai gan mīl izdzīvot uz citu labumiem. 
Katram Mājas ir sava iesauka un katrs tajā ir pavadījis tik daudz laika, cik mēs dažreiz nenodzīvojam pat visu mūžu. Katru Māja pieņēma vai noraidīja. Māja glabāja milzumu noslēpumu, un banālie «skeleti skapjos» — vienīgi vispārējā saprotamā stūrī neredzamā pasaulē, kur nav ieejas no Ārējības, kur pārstāj darboties ierastie telpas-laika likumi. 
Māja — tas ir kaut kas daudz vairāk nekā vienkārša internāts bērniem, no kuriem atteikušies vecāki. Māja — tas ir viņu atsevišķā visumā.