Izņēmuma

1974. gads, grupa pusaudžu satiekas mākslas nometnē, neapzinoties, ka šī tikšanās kļūs par daudzu gadu draudzības sākumu. Viņu gaida ceļš no jaunības uz pieaugušo vecumu, no sapņa uz praktiskumu, bet draudzība tikai nostiprinās. Tā ir stāsts par talanta dabu, skaudību,... naudu un varu. Un vēl par to, cik viegli viss mainās dzīves laikā.
«Vuličere ir uzrakstījusi aizraujošu romānu par to, ko darīt, ja ģeniāls un apdāvināts cilvēks neesi tu. Stāsts par ilgu draudzību, kurā daži draugi ir talantīgāki par citiem, nonāk sirdī ne tāpēc, ka visi mēs kādreiz esam skatījušies uz citiem cilvēkiem ar baltu skaudību, asā apzinoties savus trūkumus. Bet tāpēc, ka lasot šo romānu, saproti, cik subjektīva ir citu izņēmuma spēja un ka tava, no malas maza, dzīve arī var kādam šķist sapņu piepildījums».
(c) Anastasija Zavozova, tulkotāja.